Mēs jau rakstījām, kā par dzērājšoferi var kļūt, kad policists liek sēsties pie stūres, vai vienkārši policijas pavirša darba rezultātā. Šoreiz par to, kā par dzērājšoferi 2015.gadā demokrātiskā Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstī var kļūt, pateicoties tam, ka ceļu policists iznīcina pierādījumus un fabricē ziņojumus, ko šajā gadījumā ir spiesta atzīt pat policistu priekšniecība.
Viss sākās 2015.gada 01.janvārī. Kāds autovadītājs L.P. ar policijas klases alkometru, kurš bija verificēts un kalibrēts pirms Ziemassvētkiem, pirms transportlīdzekļa vadīšanas pārliecinājās, ka viņa izelpā konstatētā alkohola koncentrācija nepārsniedz Ceļu satiksmes likumā (CSL) un Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) noteiktās 0,5 promiles. Pēc neilga brīža viņu reida ietvaros apturēja ceļu policija. Alkometra mērījumu vēstures izdrukā ir redzams, ka pasīvajā režīmā (no attāluma, bez iemuša) plkst.8:13 ir konstatēts alkohols. Tad no paciņas tiek izņemts un alkometrā ievietots iemutis, veicot pirmo mērījumu aktīvajā režīmā (pūšana trubiņā). Plkst.8:14 tika uzrādītas 0,64 promiles. Saskaņā ar 15.01.2005. Ministru kabineta noteikumu Nr.15 “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 6.punktu pārbaudi veic, izdarot divus mērījumus ar 15-20 minūšu intervālu. Kamēr tika gaidīts otrs mērījums, L.P. brālis nofilmēja atkārtotu mērījumu ar privāto alkometru, kurš uzrādīja 0,26 promiles. Plkst.8:30 tika veikts otrs mērījums ar policijas alkometru, kurš uzrādīja 0,49 promiles (neatņemot alkometra iespējamo kļūdu). Ceļu policijai L.P. bija jālaiž vaļā.
Viena piebilde par alkometra lietošanu. No izdrukas redzams, ka lielākā daļa mērījumu tiek veikti pasīvajā režīmā. Policijas alkometra Alco Quant 6020 lietošanas pamācības 9.1. punktā teikts: "Mērījumu skaits pasīvajā režīmā nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā skaita. Citādi var tikt bojāts elektroķīmiskais sensors."
Taču ceļu policists Artūrs Ivulāns vadītāja pārbaudes protokolā ierakstīja, ka L.P. ir atteicies no otrā pūtiena, bet nosūtījumā uz medicīnisko pārbaudi norādīja, ka L.P. nepiekrīt pārbaudes rezultātiem. Abos dokumentos A.Ivulāns ierakstīja melīgu informāciju, jo L.P. neatteicās no pārbaudes, bet gan iepūta alkometrā un piekrita mērījuma rezultātam - 0,49 promiles.
L.P. tika nogādāts netālu esošajā VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs". Šeit L.P. ir nofilmējis video, kurā vairākkārtīgi lūdz policistu pievienot lietai otro alkometra izdruku - 0,49 promiles, bet A.Ivulāns kaut ko bubina pretī. Te pēkšņi ārsta alkometrs Alco Quant 6020 plkst.8:51 uzrāda 0,66 promiles, bet plkst.9:06 - 0,61 promili. A.Ivulāns sastāda protokolu par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē. Dienesta ziņojumā A.Ivulāns ierakstīja, ka L.P. atteicās no otrā mērījuma veikšanas. Pēc tam tika piemērots sods - EUR 430,00 un tiesību atņemšana uz vienu gadu.
Pēc L.P. sūdzības iesniegšanas A.Ivulāns, acīmredzot nezinot, ka alkometra visi - gan pasīvie, gan aktīvie - mērījumi tiek saglabāti atmiņā mēnešiem, raksta otru melīgu ziņojumu, ka 0,49 promiles ir mērījums citam autovadītājam, kuram pasīvajā režīmā uzrādījās alkohols (pa to laiku L.P. esot sēdējis savā automašīnā). Te gan parādās virkne pretrunu. Pirmkārt, starp abiem mērījumiem nav neviena pasīvā mērījuma. Tas pierāda, ka A.Ivulāns atkal melo. Otrkārt, kā L.P. varēja zināt par šādu mērījumu, ja sēdēja savā auto, bet pēc tam to neskaitāmas reizes pieprasīt, turklāt videoierakstā policists ne reizi neieminējās, ka tas būtu citam veikts mērījums. VP RRP KPP 2015.gada 09.februāra lēmumā Nr.310 7.lpp. ceturtās rindkopas 5.-9.rindiņā norādīts: "Tobrīd sūdzības iesniedzējs atradās savā transportlīdzeklī. Tā kā alkometrs apturētā transportlīdzekļa vadītāja izelpā uzrādīja alkoholu, bet iemutņu līdzi nebija, palūdza vadītāju pienākt pie dienesta transportlīdzekļa, lai veiktu mērījumu aktīvajā režīmā."
Neticamā kārtā A.Ivulāna melošanu atzīst šā lēmuma autors (8.lpp. 2.rindkopas 5.-11.rindiņā) rakstīts: "(..) veicot mērījumu aktīvajā režīmā, personas izelpā konstatētas 0.64 promiles. Laika posmā no plkst.08:14 līdz plkst.08:30 neviens cits mērījums pasīvajā vai aktīvajā režīmā netika veikts. Savukārt, plkst.08:30 veikts mērījums aktīvajā režīmā, konstatējot personas izelpā 0.49 promiles. (..) policijas darbiniekiem A.Ivulānam, M.Grauzim un A.Homam (..) darba pienākumu pildīšanai bija izsniegts tikai viens alkometrs - "AlcoQuant 6020" Nr.A113111." Turpmāk lēmumā norādīts (8.lpp. 4.rindkopā): "(..) A.Ivulāna un M.Grauža liecības ir pretrunā ar citiem lietas materiāliem, kas papildus jau agrāk minētajiem faktiem liek apšaubīt dienesta ziņojumā norādīto faktu atbilstību faktiskajiem apstākļiem un policijas darbinieka objektivitāti. Līdz ar to VP RRP KPP pastāv pamatotas šaubas par to, ka alkohola koncentrācijas izelpojamā gaisa pārbaude, kurā konstatētas 0.49 promiles, izdarīta cita transportlīdzekļa vadītājam, nevis sūdzības iesniedzējam. Vērā ņemams, ka minētā pārbaude veikta 16 minūtes (tātad, ievērojot MK noteikumu Nr.15 6.punktā noteikto laika intervālu starp pirmo un otro mērījumu) pēc sūdzības iesniedzējam veiktās pirmās pārbaudes, kurā viņa izelpā konstatētas 0.64 promiles."
Nobeigumā par privāto alkometru. Šajā gadījumā bija rets izņēmums, kad personai bija valsts akreditētā uzņēmumā verificēts alkometrs ar atmiņu. Tādējādi minētais alkometrs atbilst tām pašām prasībām, kuras izvirzītas policijas alkometriem. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta 2.punktu: „Publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.” Personai, saņemot verificēšanas sertifikātu no akreditētas iestādes, radās tiesiskā paļāvība, ka iestādes [šajā gadījumā Policija] rīkojas paredzami un konsekventi. Turklāt, ņemot vērā, ka minētais alkometrs ieguva Valsts atzītu sertifikātu, L.P. paļāvās uz verificētā alkometra rādījumu pareizību, attiecīgi plānojot savu rīcību. Šādā gadījumā, ja ir pretrunas starp diviem verificētiem alkometriem, tad saskaņā ar principu in dubio pro civisvisas šaubas ir jāvērtē par labu indivīdam (visas šaubas ir jāvērtē par labu indivīdam (Eiropas Padomes tieslietu direktorāts. Administratīvo tiesību principi attiecībās starp pārvaldes iestādēm un indivīdiem, Strasbūra, 1996, 23.lpp.)). Šis princips, piemēram, minēts kādā līdzīgā lietā Administratīvās apgabaltiesas 29.04.2009. spriedumā Nr.P129022608 (10.punkts).
Paļauties uz neverificētu alkometru rādījumiem gan nekad nevajadzētu! Ja jums nav pie rokas verificēta alkometra, labāk nogaidīt un kārtīgi izgulēt reibumu pirms sēsties pie stūres.
E.Džeriņš
