ad
Juridiskā palīdzība autovadītājiem
KASKO apdrošināšana praksē
SākumlapaApdrošināšana › KASKO apdrošināšana praksē

KASKO apdrošināšana praksē


Kas ir apdrošināšanas gadījums?

Apdrošināšanas gadījums ir ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam. Tradicionāli CSNg ir apdrošināšanas gadījums.

Kam pievērst uzmanību apdrošināšanas noteikumos?

Apdrošināšanas piedāvājumos parasti izceļ informāciju par apdrošināšanas prēmijas apmēru, pašrisku (summa, ko pie apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinātājs neatlīdzina) veidiem un apmēriem, polises darbības teritorijām.

Ar piedāvājumu viss nebeidzas, ir vērts arī izlasīt pašus apdrošināšanas noteikumus, lai arī cik garlaicīga lasāmviela tā šķistu. Kaut arī pirmajā acumirklī dažādi apdrošināšanas noteikumi var likties gandrīz vienādi, tomēr katrā no tiem var būt atšķirīgas nianses. Piemēram, ja transportlīdzekli nozog ar tā atslēgām vai arī tās nav iespējams uzrādīt, tad viens apdrošinātājs var pilnībā atteikt apdrošināšanas atlīdzību, otrs – samazināt par 50%. Viens apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja CSNg brīdī transportlīdzekļa ātrums pārsniedzis atļauto vairāk nekā par 30km/h, otrs – ja vairāk nekā par 30% no atļautā (50 km/h gadījumā tie ir attiecīgi 80 vai 65 km/h).

Kādi ir galvenie apdrošinātā un apdrošinājuma ņēmēja pienākumi?

Apdrošinātajam ir jāatturas no ļaunā nolūkā vai rupjā neuzmanībā veiktas darbības vai pieļautas bezdarbības, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību. Šādā situācijā apdrošinātājam ir tiesības atteikt apdrošināšanas atlīdzību un izbeigt apdrošināšanas līgumu, neatmaksājot apdrošināšanas atlīdzību. Gan pie apdrošināšanas līguma noslēgšanas, gan tā darbības laikā, gan pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, apdrošinātajam un apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums sniegt viņam zināmo informācija par apdrošināto risku.

Kādi ir apdrošinātāja galvenie pienākumi?

Attiecībā uz apdrošināšanas noteikumiem apdrošinātāja pienākums ir tos sastādīt skaidri un saprotami, kā arī apdrošinājuma ņēmējam sniegt visu nepieciešamo informāciju par līguma noslēgšanu un spēkā stāšanos un apdrošinātā riska iestāšanas iespējamības vai neiespējamības apstākļiem, kas apdrošinātājam varētu būt zināmi.

Saskaņā ar likumu fiziskas personas gadījumā apdrošināšanas atlīdzība jāizmaksā 1 mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas. Attiecībā uz juridiskām personām – saskaņā ar polisi. Te var piebilst, ka apdrošinātāji mēdz izdomāt mistisku dokumentu nepieciešamību, kuri nemaz nav nepieciešami. Normāli vajadzētu būt tā, ka, ja transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā, tam ir izieta tehniskā apskate un vadītājs ievēro CSN prasības, kā arī transportlīdzekļa dokumenti, atslēgas un pretaizdzīšanas līdzekļi netiek atstāti transportlīdzeklī, tad saskaņā ar likumu apdrošinātājam ir pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Diemžēl realitātē ir savādāk – apdrošinātāji nereti meklē jebkādu iemeslu, lai atteiktos izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kaut likums aizliedz atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

E.Džeriņš, mag.iur.

M.Egle, bac.iur.


[04.11.2013]
ad
Sodi un punkti