ad
Juridiskā palīdzība autovadītājiem
Par transportlīdzekļu atļauto braukšanas ātrumu
SākumlapaĀtruma pārkāpumi › Par transportlīdzekļu atļauto braukšanas ātrumu

Par transportlīdzekļu atļauto braukšanas ātrumu


2015.gada 21.janvārī portālā tvnet.lv tika publicēts raksts: "Lukstiņš nosauc būtiskākās problēmas uz Latvijas ceļiem". Pirmais punkts: atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. Mēs jau rakstījām, kā varētu izskaust atļautā braukšanas ātrumu pārsniegšanas problēmu, ja Lukstiņa kunga mērķis nav ātruma pārsniedzēju esamība, fotoradaru biznesa attīstība un budžeta pildīšana ar naudas sodiem.

Bet paskatīsimies uz atļautā braukšanas ātruma jautājumu no citas puses. Šīs tēmas sakarā jau 2014.gada vasarā saglabāju dažus video failus braucienā no Ņurburgringas Vācijā uz Berlīni pa autobāni, kurš ir līdzīgs Jūrmalas šosejai, tikai līkumaināks un pauguraināks. Ceļa segums līdzīgs. Turklāt visu ceļu lija lietus. Videoierakstā var redzēt, ka Vācijā lietus laikā pa šādu ceļu ar ātrumu 150 km/h brauc visi - gan lieli auto, gan mazi, gan ātri, gan lēni, gan dārgi, gan lēti. Un pats galvenais - tūkstošiem kilometru garumā neviena ceļu satiksmes negadījuma.

Atgriezīsimies Latvijā. Latvijā uz lielākās daļas līkumainajiem ceļiem ar vienu joslu katrā virzienā (ar nenorobežotu pretējā virziena kustību), kuri noklāti ar baļķvedējiem, piemēram, Pleskavas šoseja, drīkst braukt ar 90 km/h. Savukārt, piemēram, uz Jūrmalas šosejas vasarā, sausā laikā, kur ir taisns ceļš, 3 joslas katrā virzienā, norobežota pretējā virziena kustība, drīkst braukt tikai ar 100 km/h. Uzkrītoši neadekvāti. Turklāt ceļā uz Rietumeiropu, sākot jau ar Lietuvu un Poliju, uz šādiem ceļiem atļauts braukt ar ātrumu 130 km/h. Līdz ar to nevaru piekrist Lukstiņa kungam, ka visur un vienmēr vainīgs ātrums (diemžēl nekad nevar dzirdēt viņa viedokli sagruvušo ceļu sakarā).

Taisnīguma labad gan jāpiebilst, ka Rietumeiropā ir viena būtiska nianse - lai arī cik lēts būtu auto, tam ir labas riepas. Latvijā diemžēl ir otrādi - nopērk dārgu auto, bet tad brīnās, ka riepas dārgas, pēc kā sākas visādi brīnumi: puslietotas riepas, ķīniešu riepas, vasarā līdz galam tiek nobrauktas ziemas riepas u.tml. Visdrīzāk videoierakstā redzamajos lietainajos apstākļos Latvijā pie tāda ātruma būtu “šmuce”. Nodilušām riepām pie ātruma 125 km/h nav gandrīz nekādas saķeres ar ceļu, kurš pārklāts ar plānu ūdens kārtu.

Katrā ziņā ir jāiet uz to, ka uz tādiem ceļiem ar vairākām joslām un norobežotu pretējo kustību kā Jūrmalas šoseja un Jelgavas šoseja ir jāatļauj vasarā braukt ar 130 km/h. Starp citu, kad Jūrmalā posmā no Lielupes tilta līdz Dzintariem palielināja atļauto braukšanas ātrumu no 50 uz 70 km/h, CSNg skaits ievērojami samazinājās. Taču arī no vadītāju puses ir jāmaina attieksme pret riepu, amortizatoru un bremžu stāvokli. Gan policijas, gan drošas braukšanas skolas pārbaudēs konstatēts, ka aptuveni 10% auto riepu protektors ziemā ir mazāks par 4 mm, bet daudziem auto riepas ir 10, 15 un vairāk gadus vecas (praktiski sakaltušas un saplaisājušas un sen vairs nespēj veikt savas funkcijas). Un šajā kontekstā nevar vainot ne policiju, ne kādu iestādi – tā ir pašu automobilistu nolaidīgā attieksme pret auto un riepu stāvokli.

Te arī kāds priekšlikums. Tas, ka ziemas riepu izmantošana vasarā ir jāaizliedz tāpat kā ir aizliegta vasaras riepu lietošana ziemā, ir pašsaprotami! Kārtīgs vadītājs, kurš seko līdzi auto tehniskajam stāvoklim un kuram rūp sava un citu veselība un dzīvība, neliks uz auto riepu, kura ir ražota vairāk nekā pirms 5 gadiem. Iespējams, ka ir laiks aizliegt Latvija izmantot riepas, kuras ir vecākas par 10 gadiem. Iespējams ir pamazām jāievieš šāda prakse: kāds paziņa, kuram ir vairāki tūristu busiņi Francijā, pastāstīja, ka, iebraucot tur servisā mainīt gaisa filtru, viņu nelaidīs ārā, ja riepas vai bremzes nav adekvātā stāvoklī (atļaus tikai ar evakuatoru aizvest, vispirms izsaucot policiju sastādīt aktu, ka auto nav tiesības piedalīties satiksmē). Kāds cits paziņa, bankas darbinieks Cīrihē, Šveicē, ar Latvijā reģistrētu auto (vienīgais viņa līmeņa darbinieks, kurš uz darbu brauca ar auto) iebrauca servisā noskaidrot, cik maksā nomainīt bremžu uzlikas (dega brīdinājuma lampiņa). Viņam piestādīja rēķinu par bremžu uzliku maiņu, bremžu disku un bremžu eļļas maiņu. Vai nu maina visu vai no servisa izlaidīšot tikai ar evakuatoru. Ņemot vērā satraucošo bojāgājušo skaitu jau 2015.gada sākumā, būtu laiks Latvijā ieviest līdzīgu praksi – vienkārši likumā noteikt, ka neviens serviss nedrīkst izlaist uz ceļa potenciālu slepkavu. Tas, iespējams, iet kopā ar autoservisu licencēšanu, bet varētu būt attaisnojams. Ir labi meistari privātajās garāžās, kuri nodilušiem bremžu diskiem uz tehnisko apskati novirpo bremžu disku virsmu (lai neizraisītu interesi mērīt pārāk nodilušu disku biezumu), bet ir pēdējais laiks aizmirst šādas un līdzīgas lietas. Ja serviss izlaiž uz ielas auto ar nodilušām riepām vai bremzēm vai ritošās daļas/stūres iekārtas problēmām, tam atņem licence. Tādā veidā no ceļa varēs noņemt auto, kuru īpašniekiem vēlme braukt ir lielāka par atbildības sajūtu.

Protams, uzreiz saradīsies Šumaheri, kuri apgalvos, ka riepas neko nenozīmē, galvenais vajag mācēt braukt (šorīt Latvijas radio 1 bija saruna par šo tēmu un no dažu zvanītāju puses izskanēja šāda nostāja). Taču patiesi ar auto var mācēt braukt tikai autosportisti. Trases 333.lv instruktors un autosportists H.Šlēgelmilhs pastāstīja, ka daži apmācāmie, konstatējot, ka viņu auto bremzēšanas ceļš uz slapja seguma ir divas reizes garāks nekā pārējiem, pa taisno dodas mainīt riepas. Un auto/motosportisti saprot, ka riepas ir pirmais un pats svarīgākais, lai varētu ātri braukt un jaudu novadīt līdz zemei. Un arī tad - nosauciet kaut vienu no pasaulē labākajiem autosportistiem, kas nebūtu kaut reizi kļūdījies un pārvērtējis savas spējas! Tādu nav! Ārpus sporta riepas ir pamats drošībai! Un te runa ir par pieredzējušiem vadītājiem, kuri ievēro CSN prasības. Mēs nemaz nerunāsim par gadījumiem, kad muļķība un pārgalvība summējas ar riepu neesamību.

E.Džeriņš


[17.02.2015]
ad
Sodi un punkti