Vispirms autors vēlas norādīt, ka ir ļoti būtiski, lai katrs vadītājs ievērotu noteiktos ātruma ierobežojumus, tādējādi rūpējoties par savu un citu cilvēku drošību. Taču zemāk ir runa par gadījumiem, kad tiek izvirzīta apsūdzība ātruma pārsniegšanā, kaut arī tas nav noticis. Rakstā atbildēts uz jautājumu, kāpēc tā varēja notikt.
Lai radari rādītu precīzi, tie ir jālieto atbilstoši ražotāja norādījumiem. Tādēļ policistam, kurš lieto radaru, ir jābūt apmācītam ar to rīkoties. Latvijā tiek lietoti dažādi portatīvi radari un policijas transportlīdzekļos uzstādīti radari. Katram no tiem ir savas tehniskās un lietošanas prasības. Piemēram, Stalker II MDR lietošanas pamācībā sadaļā „Kā darbojas ātruma radars” teikts: „Ātrākā sporta automobiļa ātrumu ... nevarēja izmērīt, jo lielākais kravas auto pārtvēra uz mazo sporta automobili raidītos radara starus.” Citā sadaļā teikts: „LIETUS. Lietus absorbē un izkliedē radara signālu. Tas samazina diapazonu un palielina iespēju iegūt lietus lāšu ātruma mērījumus.” Papildus lietum un citiem transportlīdzekļiem radaru lietošanas pamācībās ir norādīti šādi elektrisko traucējumu avoti: neona zīmes, radio raidītāji, elektrības padeves līnijas un transformatori. Radari nedarbojas cauri blīviem objektiem, ieskaitot koku audzes.
Daži radari, piemēram, Stalker, pat nefiksē ātruma mērīšanas izdarīšanas laiku. Līdz ar to nav pat iespējams pateikt, kurā brīdī mērījums veikts.
Šajā video ir redzams, ka videoradars nespēj noteikt ātrumu konkrētam transportlīdzeklim blīvā satiksmē.
Šajā video ir redzams, ka Stalkers nespēj uztvert motocikla braukšanas ātrumu (ar valsts galvenā ceļu policista N.Krapša komentāru).
Radaru ierīcēm ir arī virkne ražotāju neuzrādītu kļūdu avoti: antenas statījuma kļūda, „pāri skatīšanās” kļūda, traucējoša transportlīdzekļa kļūda, kosinusa kļūda, dubultā atlēciena kļūda, staru kūļa refleksijas kļūda, ceļa zīmes kļūda, radio traucējumu kļūda, traucējoša ventilatora kļūda u.c. Ar šo informāciju var iepazīties populārā radaru detektoru ražotāja „Escort” interneta mājaslapā.
Jāņem vērā arī praktiskās situācijas uz ceļa. Piemēram, pie atļautā ātruma 90 km/h tiek apdzīts kravas auto, kurš brauc ar 80 km/h. Baļķvedēja ar piekabi apdzīšanai šādā gadījumā nepieciešams liels attālums. Apdzīšanas manevra laikā cauri baļķu kravai nevar redzēt ceļa zīmi, kura norāda uz ātruma režīma maiņu. Šādā gadījumā vadītājs teorētiski nav izdarījis administratīvo pārkāpumu, jo nav ne nodoma, ne neuzmanības.
E.Džeriņš, mag.iur.
