2014.gada 10.oktobrī interneta portālā TVNET tika publicēts raksts “Pirmie stacionārie fotoradari būs jau šogad”. Šajā rakstā īpaši norādīts, ka: "CSDD īpašu uzmanību pievērš tam, lai radaru ieviešana un darbība būtu caurskatāma". Autors lūdza CSDD izsniegt uzņēmuma “GATSO” jauno fotoradaru, kas tiks ieviesti Latvijas teritorijā, ražotāja tehnisko un lietošanas dokumentāciju.
Bez šīs dokumentācijas ne transportlīdzekļu vadītājiem, ne juristiem, ne tiesām nav iespējams izvērtēt, cik pareizi iekārtas lietotas un cik pamatoti ir sodi. Piemēram, tikko ar Siguldas tiesas 2014.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr.135004814 tika atcelts policijas lēmums saistībā ar radaru Iskra (šī sprieduma sakarā par videoierakstu iznīcināšanu un pierādījumu fabricēšanu būs atsevišķa publikācija). Tiesa spriedumā vairākkārtīgi atsaucās uz radara Iskra lietošanas instrukciju.
Īpaši svarīgi analizēt radara lietošanas apstākļus. Ar spēkā esošu tiesas spriedumu tika pierādīts, ka ar Iskru var piedēvēt jebkuru ātrumu jebkuram transportlīdzeklim (iepriekš minētajā lietā 117 km/h tika piedēvēti autobusam, kurš no rūpnīcas nav spējīgs braukt ātrāk par 100 km/h, ko apliecināja tahogrāfa un GPS izdrukas). Piemēram, instrukcijas 3.1.punkta 1.7.apakšpunktā ir norādīts, ka ātruma fiksēšanas attālums ir 700-800 m. Lietā bija strīds par to, kāds režīms lietots, taču loģiskākais bija variants, ka mērīja gan tuvojošos, gan aizbraucošos transportlīdzekļus. Tad varēja tikt lietots režīms "VISI MĒRĶI". Par šo režīmu lietošanas instrukcijā teikts šādi (8.1.3. punkts, 11.lpp. pēdējā rindkopa): "Tā kā dotajā režīmā tiek mērīti visi mērķi, visos virzienos, nelietojiet šo režīmu uz ceļiem, kur ir intensīva kustība. Režīmā "VISI MĒRĶI" var strādāt, kur ir vienvirziena kustība, jeb pa vienam transporta līdzeklim." Taču policistu ziņojumā, kurš rakstīts ar atpakaļejošu datumu, veicot neatrunātus labojumus administratīvā pārkāpuma protokola policijas eksemplārā, norādīts, ka uz Jūrmalas šosejas bija intensīva satiksme. Tas nozīmē, ka režīmu “VISI MĒRĶI” lietot nedrīkstēja.
Tāpat instrukcijas 5.punktā ir norādīta virkne iemeslu, kas var izraidīt nepareizu mērītāja darbību. Tātad lietas vispusīgai, pilnīgai un objektīvai izskatīšanai saskaņā ar LAPK 237.pantu visām lietā iesaistītajām pusēm ir nepieciešams tai skaitā arī analizēt tehnisko un lietošanas dokumentāciju.
Nenoliedzami, ka atļautais braukšanas ātrums ir jāievēro un pārkāpēji ir jāsoda. Taču tas ir jādara saskaņā ar likumu, ar atbilstošām iekārtām, kuras tiek izmantotas saskaņā ar ražotāja priekšrakstiem.
Uz autora iesniegumu CSDD sniedza atbildi, ka neizsniegs pieprasīto informāciju. Tātad runas par caurskatāmību ir klaji meli. Ironiskākais ir tas, ka Vitronic fotoradaru gadījumā jau pirmajā tiesas sēdē tiesa pieprasīja lietošanas dokumentāciju un noraidīja policijas lūgumu neizsniegt lietas dalībniekiem kopijas. Acīmredzot CSDD nevēlas publiskot attiecīgos dokumentus, lai transportlīdzekļu vadītāji nezinātu, kādi mērījumi nav derīgi, un iekasēt nepamatotas sodanaudas par nederīgiem mērījumiem.
