Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 07.aprīļa spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420367914 tiesa uzlika par pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt A.M. morālo kaitējumu EUR 500,00 apmērā. Spriedums ir stājies spēkā, jo ne policija, ne A.M. par spriedumu neiesniedza apelācijas sūdzību.
Šis morālais kaitējums radās sakarā ar lietu, kur ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas 2013.gada 21.maija spriedumu lietā Nr.142153011 tika atcelts pirmās instances spriedums un policijas lēmums. Īsumā lieta ir šāda. 2005.gada 11.janvāra MK noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpojamajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 4.punkts nosaka: „[..] ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes [..] rezultātiem [..] attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā [..] ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.” Šajā lietā A.M. pašrocīgi paskaidrojumā norādīja: "Protokolu neparakstu, jo uzskatu, ka noteiktais alkohola daudzums neatbilst patiesajam. P.S. kā arī pieprasu atkārtota alkohola expertīzi medicīnas iestādē." Policija mēģināja atsaukties transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola veidlapā iepriekš tipogrāfiski iespiesto tekstu, ka personas paraksts nozīmē piekrišanu pārbaudes rezultātiem, pilnībā ignorējot protokola neparakstīšanas faktu un paskaidrojumā nepārprotami izteikto lūgumu nogādāt ārstniecības iestādē uz medicīnisko pārbaudi. Apgabaltiesa sprieduma 4.lpp. 1.rindkopā pamatoti norāda, kā policijai šādā situācijā bija jārīkojas: "Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka savus iebildumus par veiktās pārbaudes rezultātiem [A.M.] ir izteicis ne tikai savā paskaidrojumā, bet arī turpmāk, kad nav parakstījis policijas darbinieka noformēto Protokolu, līdz ar to policijas darbiniekiem bija pienākums novērst visas saprātīgās šaubas par veikto mērījumu precizitāti, nogādājot [A.M.] medicīnas iestādē ekspertīzes veikšanai." Līdz ar to apstākļos, kad persona nepiekrīt policistu alkometru rādījumiem, vadītājs ir jānogādā ārstniecības iestādē uz medicīnisko pārbaudi, un policistu veiktās pārbaudes izdrukas ir nederīgi pierādījumi. Daudziem autovadītājiem ir pamatotas šaubas par alkometru rādījumiem pēc publiski izskanējušās informācijas, ka aizturēti 3 ceļu policisti, kuri ar norakstītiem alkometriem viltoja alkometru rādījumus.
Kādā identiskā lietā, autoru ieskatā policijas amatpersonas apzināti pieņēma vadītājam R.B. nelabvēlīgu lēmumu, savu viedokli pamatojot ar pirmās instances tiesas notiesājošo spriedumu iepriekšminētajā A.M. lietā par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes, ignorējot faktu, ka šo spriedumu apelācijas instances tiesa atcēla. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 28.janvāra spriedumu lietā Nr.130038014 tiesa atcēla nepamatoto policijas lēmumu. Šajā lietā fakti ir kliedzoši. Policija R.B. apturēja plkst.9:55. R.B. policistiem paskaidroja, ka alkoholu nav lietojis un vairākkārtīgi lūdza aizvest viņu uz ārstniecības iestādi veikt medicīnisko pārbaudi. Policisti, acīmredzot nevēloties tērēt laiku, jo medicīniskās pārbaudes laikā (kopā ar ceļā pavadīto laiku viss process var aizņemt pāris stundas) nav iespējams pildīt obligāto protokolu plānu, atteica izpildīt šo prasību. R.B. administratīvā pārkāpuma protokolā tā sastādīšanas brīdī ierakstīja: „Nepiekrītu alkometrā norādītajiem mērījumiem, precīzu mērījumu veikšanai ceļu policijas darbinieks atsakās nogādāt Aptiekas ielā 7/9.” Pēc protokola sastādīšanas plkst. 11:45 R.B. ieradās VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Aptiekas ielā 7/9, uz kurieni policijai būtu bijis jānogādā R.B. medicīniskās pārbaudes veikšanai. Asins analīzēs alkohols netika konstatēts. Nākamajās dienās lēmuma pieņemšanas laikā bija acīmredzams, ka policijas amatpersona, skaidri apzinoties, ka viņai nav taisnība, stūrgalvīgi turas pie sava, un, saprotot, ka tai nekāda atbildība nedraud un no savas kabatas nebūs jāmaksā par nevainīga cilvēka sodīšanu, atņēma R.B. vadīšanas tiesības.
Autoru ieskatā policijai šādiem līdzīgos gadījumos, kur noteikumos skaidri un gaiši ierakstīts, ka persona jānogādā ārstniecības iestādē, un policijas rīcībā nav neviena spēkā esoša sprieduma, kurš atbalstītu policijas teoriju (ka nav nekādas nozīmes vadītāja nepiekrišanai pārbaudei un lūgumiem vest uz ārstniecības iestādi), vajadzētu uzreiz izbeigt lietvedību. Tādējādi tiktu ietaupīts daudz laika un resursu: policijai nebūtu jābrauc uz tiesu sniegt liecības, nebūtu jānoslogo tiesas un visbeidzot valstij nebūtu jāmaksā kompensācijas.
Domājams, ka policiju vien par šādu nepamatoti nepiekāpīgu rīcību arī nevar vainot. Katru gadu Saeima pieņem likumu par valsts budžetu. Šo likumu pielikumos ir norādītas budžetu ieņēmumu pozīcijas. Autovadītajiem visinteresantākā varētu šķist pozīcija par ieņēmumiem no policijas piemērotajiem sodiem ceļu satiksmē. Tad, lūk, 2015.gadā naudas sodos par ceļu satiksmes pārkāpumiem ir plānots iekasēt vairāk nekā 7,6 miljonus eiro. Un tas ir, neskaitot dažus miljonus eiro par ar fotoradariem uzliktajiem sodiem. Maza atkāpe par fotoradariem. Budžeta ieņēmumu plāns atkal raisa jautājumus par fotoradariem kā naudas pelnīšanas iekārtām. Piemēram, pirmkārt, vēl joprojām vairākas fotoradaru iecerētās izvietošanas vietas rada šaubas par to saistību ar ceļu satiksmes drošības uzlabošu. Otrkārt, fotoradaru uzlikto sodu pārsūdzēšanas process kārtējo reizi ir uztaisīts atrauti no realitātes, lai vidējam transportlīdzekļa īpašniekam un autovadītājam, kuram nav juridisku zināšanu, apgrūtinātu pārsūdzēšanas procesa izpratni un reālu pielietošanu.
Atgriežoties atpakaļ pie plānotajiem ieņēmumiem no piemērotajiem sodiem ceļu satiksmē, tad, salīdzinot arī iepriekšējo 2014.gadu, plāns no gandrīz 5,7 miljoniem eiro ir pieaudzis par 34,5%. 7,6 miljoni eiro ir gandrīz trešdaļa no kopējiem soda naudās paredzētajiem ieņēmumiem visā valstī un vairāk nekā trešdaļa no Iekšlietu ministrijas paredzētajiem kopējiem ieņēmumiem. Viss liecina, ka šī ir budžetam vērā ņemama summa, par kuras pildīšanu atbildīga ir Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošā Valsts policija. No vairākiem avotiem ir dzirdēts, ka ceļu policistiem priekšniecība ir uzstādījusi plānu par noteiktu skaitu pārkāpumu protokolu, kas jāsastāda maiņas laikā. Attiecīgi policisti ir spiesti uzraudzīt ceļu satiksmi vietās, kurām ar ceļu satiksmes drošību nav nekādas saistības un kurās vieglāk kādam neuzmanīgam autovadītājam piemērot sodu, gaidīt vai pat provocēt, kad persona sēdīsies pie stūres alkohola reibumā, lai gan varētu personu no tā atturēt jau savlaicīgi, rīkot kravas transportlīdzekļu svara un darba stundu uzskaites pārbaudes šoseju vidū, nevis pie to iekraušanas punktiem, kā arī saskatīt pārkāpumus, kur to nav. Tas arī varētu būt izskaidrojums, kāpēc pretēji policijas tehniskā nodrošinājuma iespējām pārkāpumiem reti ir objektīvi pierādījumi, piemēram, videoieraksti, kuri vienmēr kaut kādu mistisku tehnisku iemeslu dēļ pazūd. Acīmredzami tas nav izdevīgi priekšniecībai, jo pretējā gadījumā sods būs jāatceļ un nepildīsies budžeta plāns. Visu laiku ceļu policistam pakausī elpojošais budžeta plāns neļauj pievērsties citiem svarīgiem ceļu satiksmes drošības jautājumiem, piemēram, jau iepriekšminētā savlaicīgā smagāko pārkāpumu novēršana vai braukšanas pa šosejas kreiso malējo joslu ārpus apdzīvotām vietām izskaušana. Domājams, ka arī pašiem policistiem tas aiztaupītu lieku stresu, uzlabotu darba kvalitāti un autovadītājiem uzlabotos iespaids par policistu darbu. Jāatceras gan, ka tas tomēr nevar arī izslēgt ļaunprātības gadījumus, par ko iepriekš ir bijušas publikācijas.
Mūsu rīcībā ir arī pozitīvs piemērs, kad plāna pildīšanas iespaidā policists centās saskatīt neesošu pārkāpumu, bet atbildīgas vadības rīcības rezultātā persona tika attaisnota ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2015.gada 13.maija lēmums Nr.312/15.
Lietas apstākļi ir šādi. A.V., kurš brauca ar baltu automašīnu Range Rover, sastādīja protokolu par agresīvu braukšanu, jo it kā bija pārkāpta 512.ceļa zīme (skat. pārkāpuma videoierakstu). Sastādot protokolu, policists acīmredzami nebija iepazinies ar pārkāpuma vietu. A.V. brauca pa Lāčplēša ielu virzienā no Satekles uz Avotu ielu. Pirms Lāčplēša un Ernesta Birznieka-Upīša ielas krustojuma norādītajā virzienā automašīnu kustība notiek pa divām joslām (divas joslas vienā virzienā). Pirms Lāčplēša un Ernesta Birznieka-Upīša ielas krustojuma nav uzstādīta neviena ceļa zīme vai horizontālais apzīmējums, kas liegtu transportlīdzekļiem braukt taisni pa kreiso malējo joslu. Tādu aizliegumu neparedz arī Ceļu satiksmes noteikumi (turpmāk – CSN). Labajā malā gan ir uzstādīta 512.ceļa zīme ar 801.ceļa zīmi, bet tā informē, ka līdz 512.ceļa zīmē norādītajām satiksmes režīma maiņai ir 50 (!!!) metri. Tas nozīmē, ka A.V. drīkstēja šķērsot Lāčplēša un Ernesta Birznieka-Upīša ielas krustojumam pa kreiso malējo joslu. Pēc Lāčplēša un Ernesta Birznieka-Upīša ielas krustojuma turpinās pārtrauktā joslas sadalošā līnija, kas atļāva A.V. uzreiz pēc Lāčplēša un Ernesta Birznieka-Upīša ielas krustojuma šķērsošanas pārkārtoties uz labo malējo joslu, lai tālāk varētu taisni šķērsot Lāčplēša un Avota ielas krustojumu, kurā kreisā josla tiešām nogriežas pa kreisi. Tātad ir nepamatotas policista pretenzijas, ka A.V. apbrauca labajā joslā esošo transportlīdzekļu kolonnu pa kreiso joslu. Tāpat arī agresīvas braukšanas pazīmes nevar saredzēt brīdī, kad A.V. apbrauca trolejbusa aizmuguri. Proti, trolejbuss nogriezās pa labi uz Avotu ielu, bet tā aizmugure daļēji aizšķērsoja labo joslu. CSN 113.punktā norādīts: “Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.” Saskaņā ar CSN 1.1. un 113.punktu A.V. apbrauca priekšā esošo trolejbusa aizmuguri.
Policijas videoierakstā (starp citu, kārtējais pierādījums, kāpēc administratīvo pārkāpumu lietās tik svarīgi ir pārkāpumu videoieraksti) var ļoti labi redzēt, ka A.V. nevienā brīdī nerada traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu kustībai. To gan nevar teikt par aiz A.V. vadītā Range Rover braucošo melno VW Touareg apvidus automašīnu. Bet diemžēl tam neatlika laika.
E.Džeriņš, M.Egle
