Viss sākās 2014.gada 05.februārī. Jāuzsver, ka šajā lietā nav strīda par to, ka autovadītājs tiešām pieļāva neuzmanību, jo nepamanīja nupat uzstādītu jaunu ceļa zīmi, kura aizliedz pagriezienu pa kreisi no Gogoļa ielas uz Turgeņeva ielu. Cits jautājums ir policistu vēlme uzreiz aiz stūra noslēpties un sodīt neuzmanīgos autovadītājus tā vietā, lai uzskatāmi brīdinātu par ceļa zīmes maiņu, bet arī par to nav strīds.
Strīds radās dēļ tā, ka protokola sastādīšanas laikā policista nepieklājīgā, agresīvā un uzbrūkošā izturēšanās radīja vēlmi nofilmēt policistu. Jaunais autovadītājs palūdza policistu uzrādīt dienesta apliecību (policistam ir pienākums uzrādīt dienesta apliecību saskaņā ar likuma „Par policiju” 5.panta ceturto daļu). Policists izņēma no kabatas dienesta apliecību un pavērsa to vadītāja virzienā. Kad vadītājs pietuvināja mobilo telefonu, lai nofilmētu policista vārdu, policists apliecību uzreiz iebāza atpakaļ kabatā, pateica: "Filmēt nav ko!" un aizgāja. Tad atgriezās, aizveda vadītāju uz policijas iecirkni, aizturēja, atņēma telefonu un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par šādu pārkāpumu paredzēts sods līdz EUR 280,00 vai administratīvais arests līdz 15 diennaktīm.
Protokolā norādīts sekojošais: "ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām (filmēja policijas darbinieka apliecības, datus, nereaģējot uz policijas darbinieka prasībām pārtraukt filmēt)". Policijas darbinieka A.Ločmeļa dienesta ziņojumā rakstīts: "... vadītājs to [dienesta apliecību] filmēja uz mobīlo telefonu, vadītājam tika pateikts, lai nefilmētu dienesta apliecību bet viņš turpināja filmēt ... ". Tomēr viss nenotika tā, kā to pasniedz policists (policists nepamanīja, ka visu notiekošo ar mobilo telefonu filmē arī autovadītāja draudzene). Diemžēl tiesa šo lietu 2 reizes jau atlika, jo nebija ieradies policijas pārstāvis.
Vispirms apskatīsim video un salīdzināsim tajā redzamo ar policistu rakstīto. Kad vadītājs pietuvināja mobilo telefonu, lai nofilmētu policista vārdu, policists apliecību uzreiz iebāza atpakaļ kabatā, pateica: "Filmēt nav ko!" un aizgāja. Pirmkārt, saskaņā ar LAPK 175.pantu nepakļauties var tikai "likumīgajam rīkojumam vai prasībai". Latvijā nav neviena likuma vai cita tiesību akta, kurš aizliegtu filmēt policistu vai viņa dienesta apliecību. Tātad policists nemaz nedrīkstēja aizliegt filmēt!
Otrkārt, protokolā rakstīts, ka vadītājs nepakļāvās "prasībām" daudzskaitlī. Taču policists neizteica nevienu prasību nefilmēt apliecību. Policists tikai iebāza apliecību atkaļ kabatā, pateica "Filmēt nav ko!" un aizgāja. No šīs policista frāzes redzams, ka viņš nedeva rīkojumu un neizteica nekādu prasību. Viņš izteica apgalvojumu, ka nav ko vispār filmēt. Līdz ar to policista ziņojums ir acīmredzami nepatiess, jo policists nevienu reizi neizteica rīkojumu pārtraukt apliecības filmēšanu.
Treškārt, atbildība LAPK 175.pantā ir paredzēta tikai tad, ja personai izsaka likumīgu rīkojumu vai prasību, bet persona tai nepakļaujas. Pat, ja pieņemtu, ka frāze "Filmēt nav ko!" ir rīkojums nefilmēt dienesta apliecību, tad tās filmēšanas turpināšana nebija iespējama tā vienkāršā iemesla dēļ, ka policists šīs frāzes izteikšanas laikā vienlaicīgi iebāza apliecību kabatā un aizgāja. Līdz ar to pat tad, ja vadītājs būtu gribējis ļaunprātīgi nepakļauties policista pretlikumīgajai prasībai nefilmēt apliecību, tas nebūtu bijis iespējams tā vienkāršā iemesla dēļ, ka apliecība atradās policista kabatā.
Līdz ar to šajā gadījumā ir 3 patstāvīgi pamati lietvedības izbeigšanai. Citēšu Augstākās tiesas viedokli tikai par pirmo punktu. LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 20.marta spriedumā SKA-68/2007 nosprieda (9.punkta 3.rindkopa):
„... Administratīvo lietu departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība LAPK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir tāds rīkojums vai prasība, kas izriet no tiesību normas, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura jābalstās uz tiesību normām. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijusi likumīga. ... .” Tātad protokolā bija jānorāda, kurā likumā noteiktā kāda prasība tika pārkāpta. Tas šajā gadījumā netika izdarīts. Un nemaz nevar tikt izdarīts, jo Latvijā nav neviena tiesību akta, kas aizliegtu filmēt policistu vai policista dienesta apliecību!
Nobeigumā var tikai izteikt nožēlu par policista augstprātīgo, neprofesionālo un prettiesisko rīcību, lai arī kādi būtu tās motīvi. Kad sagaidīsim tiesas spriedumu, tad atgriezīsimies pie šī jautājuma. Taču šobrīd izskatās, ka autovadītāja draudzenes filmētais videoieraksts izglābs draugu. Ja nebūtu šā videoieraksta, tad skaidrs, ka pretlikumīgi izņemtajā un vēl joprojām neatdotajā telefonā esošais ieraksts ir iznīcināts, lai nevarētu pierādīt policijas patvaļu. Šis gadījums ir lielisks piemērs tam, kā policisti dažkārt ar dienesta ziņojumiem izkropļo patiesību sev vēlamā virzienā. Līdz ar to secinājums ir viens - policistu rīcību ne tikai drīkst, bet arī noteikti vajag filmēt! Tas viss būtu noticis neuzkrītošāk, ja automašīnai būtu bijis uzstādīts videoreģistrators.
E.Džeriņš, mag.iur
